Biežāk sastopamie alerģijas izraisītāji

Alerģiskas reakcijas var izraisīt teju jebkas. Jebkura lieta vai viela, kas ir mums apkārt, kādam var būt alergēns, tāpēc uzskaitīt visus alerģijas izraisītājus ir neiespējami. Tiesa, daži alergēni ir izplatītāki nekā citi. Visus populārākos alergēnus var iedalīt četrās grupās. Šeit būs šīs četras alergēnu grupas un tām raksturīgākās izpausmes.

Insektu kodumi

Ļoti bieži alerģijas cilvēkiem izraisa insektu (odu, bišu, pikalainaa, lapseņu utt.) kodumi un nereti šādos gadījumos alerģiskās reakcijas ir visai smagas. Vieglākos alerģijas gadījumos, insekta kodums izraisa vien pastiprinātu niezi un apsārtumu koduma vietā, taču smagākos gadījumos tas var beigties ar elpošanas traucējumiem un anafilaktisko šoku. Iznākums var būt pat letāls, tāpēc pie pirmajām nopietnajām alerģijas pazīmēm, piemēram, izteiktas tūskas, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cilvēki, kas jau zina par savām alerģijām pret insektu kodumiem, nēsā līdzi adrenalīna injekciju, ko vajadzības gadījumā nekavējoties izmantot, bet ja tās nav, noteikti jāizsauc ātrā palīdzība.

Pārtikas alerģija

Visbiežāk sastopamās ir tieši pārtikas alerģijas. Bērniem līdz sešu gadu vecumam pārtikas alerģija nereti izpaužas kā ekzēma jeb izsitumi uz ādas, bet tie nereti pāriet līdz konkrētam vecumam. Arī pieaugušajiem pārtikas alerģija var izpausties kā ekzēma vai citas alerģiskas reakcijas uz ādas, taču biežāk izpausmes saistītas ar elpceļu jūtīgumu. Alerģiju var izraisīt teju ikviens pārtikas produkts, taču tradicionālie pārtikas alergēni ir rieksti, garneles, zivis, olas, kvieši, piens un soja. Pārtikas alerģijas bieži tiek jauktas ar pārtikas produktu nepanesamību, taču tām ir citas izpausmes, kas vairāk saistās tieši ar gremošanas trakta problēmām.

Ķimikāliju alerģija

Parasti alergēni ir dabīgas vielas, taču arī dažādi ķīmiskie elementi un vielas var izraisīt alerģisku reakciju. Visbiežāk tās ir vielas, kas pievienotas kosmētikas produktiem vai sadzīves ķīmijai, taču alergēni var būt arī, piemēram, dažādos būvmateriālos, audumos, rotaslietās utt. Ķīmiskās alerģijas kļūst arvien izplatītākas, jo tiek izmantotas arvien jaunas vielas un ķīmiskie elementi rūpniecībā. Ķīmiskās alerģijas parasti izpaužas vien kā apsārtums, ekzēma vai izsitumi, ko var novērst ar alergēna izolēšanu, taču atsevišķos gadījumos arī šādi alergēni var izraisīt anafilaktisko šoku. Pie ķīmiskajām alerģijām pieskaitāma arī medikamentu alerģija, taču to nevajadzētu jaukt ar medikamentu blaknēm. Alerģija ir imūnreakcija, kurā piedalās antivielas, blaknes var būt ļoti dažādas.

Inhalējamie alergēni

Alergēni var tikt arī inhalēti un visbiežāk šie alergēni ir dažādas vielas, kas atrodas gaisa sastāvā, piemēram, putekļi (jeb precīzāk putekļu ērcīšu izdalītas olbaltumvielas), siens, ziedputekšņi, arī pelējums un dzīvnieku spalvas. Inhalējamie alergēni izraisa dažādas elpceļu problēmas, piemēram, elpas trūkumu, šķavas, klepu utt. Retāk tie izraisa arī acu asarošanu un gļotādu iekaisumus. Īslaicīgi šādas alerģijas izpausmes nav pārāk bīstamas, taču ilgtermiņā tās var radīt hroniskus bronhu iekaisumus.

Ja vēlaties par šo tēmu uzzināt vairāk, vairāk informācijas šeit.